Lietus

Šodien līst, un spāņi piktojas. Viņiem nepatīk "slikts" laiks. Sākumā es domāju, ka tā ir tikai tāda Spāņu onkuļa dīvainība. Viņš allaž žēlojas, ka esot suņa laiks, un uz maniem iebildumiem, ka līst taču tikai dažas stundas, vien izvairīgi noņurd.

Pirmoreiz apciemot Latviju Spāņu onkulis ieradās iešļūcenēs un šortos. Bet viņam nepaveicās, jo tā bija viena no slapjajām vasarām, kad lija gandrīz bez mitas. Piektajā dienā, sildoties pie kādas kafejnīcas tereases sildlampas (tādas Spānijā, protams, lieto tikai ziemā), viņš žēli novilka: "Nu, es saprotu, ka var līt, bet piecas dienas pēc kārtas..."

Bet nē, izrādās, ka lielākā daļa spāņu (izņēmums noteikti ir baski un galīsieši, kuru zemēs līst gluži tāpat kā Latvijā) ir ļoti jūtīgi pret laika maiņu. Arī mana priekšniece mēs skumji sacīt: "Šodien gan dienai tāda neglīta krāsa."

Neglītā krāsa ir miglaini pelēka, mikla, bez spilgtiem kontrastiem, vēsa un gluda. Man gan tā patīk. Kad līst, es šeit jūtos kā mājās.

Pirmie pavasara vēstneši

Jau kādu laiku gaisā ir sajūtams pavasaris, un pavisam nesen es ieraudzīju arī pirmos īstos pavasara vēstnešus: ziedošus mandeļkokus. Un šonedēļ arī laiks bija pavasarīgi silts. Tiesa, tam ir arī savas sliktās puses, virs visas Madrides pletās pelēks smoga mākonis, kas lika alerģiju māktajiem vēl vairāk šķaudīt.

Bet nupat atkal ir ziemīgi vēsi (tikai kādi 9-10º), un vējš smogu jau ir izdzenājis. Tikai mandeļkoki vēl joprojām zied!

Valsts svētki

Foto Raivis Puriņš, DELFI

Dzīvojot Latvijā valsts svētki man bija tikai iemesls vienai no darba brīvai dienai. Tagad, Spānijā, viss ir pavisam citādi. 

Mani saviļņo himna, aizkustina tautasdziesmas un es jūtos daudz vairāk latviete nekā dzimtenē. Man ir prieks satikt tautiešus un kopā ar viņiem svinēt svētkus, ēst rupjmaizi, iedzert Latvijas alu un basām kājām pastaigāt pa Retiro parka zāli. Esmu lepna Madrides Grāmatu gadatirgū stāstīt spāņiem par Rīgas jūgendstilu un palīdzēt rokdarbniecēm apgūt latviešu cimdu adīšanas mākslu. Man ir pašai savs Zemgales tautastērps, kuru tagad ar lepnumu velku ikvienā piemērotā reizē.

Rudens

Foto no "Es Por Madrid"

Beidzot arī Madridē ir auksti un vējaini. No kokiem pamazām krīt lapas. Tikai tās neviens nesteidz savākt. Krīzes dēļ pašvaldība ir samazinājusi atkritumu savākšanai paredzētos izdevumus un šogan nenolīgs ikgadējos 600 līgumstrādniekus, kuri ar pūtējiem (nekādu grābekļu!) sapūtīs lapas kaudzēs un aizvedīs prom.

Puikas neraud

Mēs visi jau no bērna kājas zinām, ka puikas neraud. Tā ir neapgāžama patiesība. Turklāt neraud ne tikai Latvijas, bet arī Spānijas puikas. 


Par to pat dziesmas ir sarakstītas. Migels Bosē (Miguel Bosé) par to dziedāja jau būdams vēl pavisam jauns. Tā kā nezinu, kā šeit ievietot smuku kastīti ar YouTube video, tad jums nāksies sekot šai saitei.

Sangrija

Vasarā gandrīz ik vienā sevi cienošā Spānijas bārā ir iespējams pasūtīt sangriju - norasojušu krūku ar gardu un atspirdzinošu dzērienu, kurā peld augļu un ledus gabaliņi. Tā kā sangriju vēlams sagatavot neilgi pirms pasniegšanas, tad noteikti ir labāk pasūtīt uzreiz veselu krūzi nevis tikai vienu glāzi un atturēties no pudelēs un tetrapakās salietās sangrijas dzeršanas.


Ja jūs esat nolēmuši paši pagatavot sangriju - uz priekšu! Te būs recepte.

Vēdeklis

Havjēra Martina
foto

Karstajā laikā neatņemams spāņu dāmu (un ne tikai) aksesuārs ir vēdeklis. Šo salokāmo un manuālo ventilatoru iespējams izvilkt no somiņas ikvienā vietā, lai radītu nedaudz mākslīga un atsvaidzinoša vēja. 

Vēdekli pazina jau senie ēģiptieši. Ar grieķu, etrusku un romiešu starpniecību tas izplatījās Eiropas teritorijā un kļuva par ikdienā lietojamu priekšmetu. 

Čempioni!

Spānija šorīt pamostas (tie, kas vispār ir aizgājuši gulēt) laimīga. Visās malās - pie mašīnām, uz balkoniem, pie logiem un mastos - plīvo valsts karogi. Sporta laikraksti ir izpirkti jau pirms deviņiem. Pat ļaudis, kuri parasti nav nekādi futbola līdzjutēji, nemanāmi ir iesaistījušies svinēšanā. Sveiciena vietā skan: "Čempioni! Čempioni!" Ekonomikas izdevumi sola Spānijas iekšzemes kopprodukta kāpumu tieši pateicoties uzvarai Pasaules futbola čempionātā.


Skaisti! 

Baseins

Manas mājas baseins

Madridē joprojām valda karstums. Tiesa, brīvdienās tikt ar to galā ir daudz vieglāk, jo vienmēr ir iespēja nokāpt lejā uz baseinu. Tā arī šodien pavadījām tur lielāko dienas daļu peldoties, sauļojoties, lasot, klausoties mūziku, nosnaužot kādu brītiņu, peldoties... Un atkal visu no sākuma.

Rokdarbi

Spānijā rokdarbi, tai skaitā adīšana, vēl nesen bija vecu sievu nodarbošanās, bet pēdējā laikā, gluži tāpat kā citur Eiropā, šī nodarbe atkal lēnām iegūst popularitāti. Adītāju kļūst arvien vairāk, tās organizē ikmēneša vai iknedēļas tikšanās, pulcējas internetā (ievērības cienīgs ir portāls Ravelry, kurā atrodamas gan Latvijas, gan arī neskaitāmas spāņvalodīgo grupas), vasaras nometnēs, gadatirgos...