Lietus

Šodien līst, un spāņi piktojas. Viņiem nepatīk "slikts" laiks. Sākumā es domāju, ka tā ir tikai tāda Spāņu onkuļa dīvainība. Viņš allaž žēlojas, ka esot suņa laiks, un uz maniem iebildumiem, ka līst taču tikai dažas stundas, vien izvairīgi noņurd.

Pirmoreiz apciemot Latviju Spāņu onkulis ieradās iešļūcenēs un šortos. Bet viņam nepaveicās, jo tā bija viena no slapjajām vasarām, kad lija gandrīz bez mitas. Piektajā dienā, sildoties pie kādas kafejnīcas tereases sildlampas (tādas Spānijā, protams, lieto tikai ziemā), viņš žēli novilka: "Nu, es saprotu, ka var līt, bet piecas dienas pēc kārtas..."

Bet nē, izrādās, ka lielākā daļa spāņu (izņēmums noteikti ir baski un galīsieši, kuru zemēs līst gluži tāpat kā Latvijā) ir ļoti jūtīgi pret laika maiņu. Arī mana priekšniece mēs skumji sacīt: "Šodien gan dienai tāda neglīta krāsa."

Neglītā krāsa ir miglaini pelēka, mikla, bez spilgtiem kontrastiem, vēsa un gluda. Man gan tā patīk. Kad līst, es šeit jūtos kā mājās.

Pirmie pavasara vēstneši

Jau kādu laiku gaisā ir sajūtams pavasaris, un pavisam nesen es ieraudzīju arī pirmos īstos pavasara vēstnešus: ziedošus mandeļkokus. Un šonedēļ arī laiks bija pavasarīgi silts. Tiesa, tam ir arī savas sliktās puses, virs visas Madrides pletās pelēks smoga mākonis, kas lika alerģiju māktajiem vēl vairāk šķaudīt.

Bet nupat atkal ir ziemīgi vēsi (tikai kādi 9-10º), un vējš smogu jau ir izdzenājis. Tikai mandeļkoki vēl joprojām zied!