Lietus

Šodien līst, un spāņi piktojas. Viņiem nepatīk "slikts" laiks. Sākumā es domāju, ka tā ir tikai tāda Spāņu onkuļa dīvainība. Viņš allaž žēlojas, ka esot suņa laiks, un uz maniem iebildumiem, ka līst taču tikai dažas stundas, vien izvairīgi noņurd.

Pirmoreiz apciemot Latviju Spāņu onkulis ieradās iešļūcenēs un šortos. Bet viņam nepaveicās, jo tā bija viena no slapjajām vasarām, kad lija gandrīz bez mitas. Piektajā dienā, sildoties pie kādas kafejnīcas tereases sildlampas (tādas Spānijā, protams, lieto tikai ziemā), viņš žēli novilka: "Nu, es saprotu, ka var līt, bet piecas dienas pēc kārtas..."

Bet nē, izrādās, ka lielākā daļa spāņu (izņēmums noteikti ir baski un galīsieši, kuru zemēs līst gluži tāpat kā Latvijā) ir ļoti jūtīgi pret laika maiņu. Arī mana priekšniece mēs skumji sacīt: "Šodien gan dienai tāda neglīta krāsa."

Neglītā krāsa ir miglaini pelēka, mikla, bez spilgtiem kontrastiem, vēsa un gluda. Man gan tā patīk. Kad līst, es šeit jūtos kā mājās.